Ievads karburatorā

Karburatoru sauc arī par "karburatoru". Tā ir dzinēja sastāvdaļa, ko izmanto, lai degviela un gaiss veidotu degošu maisījumu. Vienkāršais karburators galvenokārt sastāv no pludiņa kameras, dozēšanas atveres, sprauslas, rīkles, droseles (pazīstams kā droseļvārsts) utt. Virs rīkles esošo daļu sauc par ieplūdes kameru, bet daļu zem rīkles sauc par sajaukšanas kameru.
Gaiss caur gaisa filtru iekļūst rīkles augšdaļā, veidojot ātrgaitas{0}}gaisa plūsmu pie rīkles, radot negatīva spiediena zonu; benzīns pludiņa kamerā tiek izvadīts no sprauslas caur dozēšanas atveri zem spiediena starpības starp pludiņa kameru un rīkli, un tiek izsmidzināts ar ātrgaitas gaisa plūsmu, veidojot maisījumu. Karburatorā sākas degoša maisījuma veidošanās process. Ieplūdes un saspiešanas procesā eļļas pilieni turpina iztvaikot un sajaukties ar gaisu līdz kompresijas gājiena beigām un aizdegšanās sākumam; bet benzīna izsmidzināšanas pakāpei pie karburatora rīkles ir galvenā loma viendabīga un laba degoša maisījuma veidošanā. Mainoties motora darbības apstākļiem, karburatoram ir attiecīgi jāmaina degošā maisījuma koncentrācija un daudzums.
Karburators ir aprīkots ar kompensācijas ierīcēm tukšgaitā, iedarbināšanai, bagātināšanai, paātrināšanai u.c. Karburatoru tipus iedala trīs veidos pēc gaisa plūsmas režīma: augšup, lejup un paralēli iesūknēšanai; pēc rīkles skaita tos iedala trīs veidos: vienkakla, dubultkakla un trīskāršā rīkle; pēc sajaukšanas kameru skaita tās iedala vienkameru un divkameru.